ATPLAUKT definīcija Latviešu valodā:

ATPLAUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Plaukstot atvērties (par pumpuriem); uzplaukt.

    • Atplaucis ābeles zieds
    • Atplauka ceriņkrūms

  • 2

    pārnesta nozīme 3. pers Lēnām parādīties (par gaismu); izpausties (sejā, acīs – par ko gaišu, līksmu).

    • Pamalē atplaukst rīta blāzma
    • Sejā atplaukst smaids
    • Acīs atplauka prieks

  • 3

    pārnesta nozīme Kļūt rosīgam, priecīgam, atraisīties; arī iegūt spirgtu, veselīgu izskatu.

    • Atplaukt sarunā ar draugiem
    • Seja atplaukst smaidā
    • Meitene izskatās atplaukusi

  • 4

    pārnesta nozīme 3. pers Attīstīties, atraisīties (piem., par dotībām).

    • Mākslinieka talants pilnībā atplaucis
    • Atplaukst tautas jaunrade