ATLOCĪT definīcija Latviešu valodā:

ATLOCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Lokot attaisīt, izplest (ko salocītu).

    • Atlocīt avīzi, karti
    • Atlocīt galdautu, dvieli

  • 2

    Pārlocīt tā, ka ir pretējā virzienā (atpakaļ, uz augšu u. tml.), arī atrotīt.

    • Atlocīt kleitai apakšējo malu
    • Papīra lapai atlocīts stūris
    • Atlocīt piedurknes