ATĻAUTIES definīcija Latviešu valodā:

ATĻAUTIES

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Atļaut sev, dot iespēju sev (veikt ko); atļaut sev iegādāties, lietot (ko).

    • Atļauties svētdienās izbraukt slēpot
    • Viņš nevar atļauties tādus izdevumus
    • Atļauties greznus tērpus

  • 2

    Iedrošināties (ko darīt, teikt).

    • Atļauties zobgalīgu piezīmi
    • Ko tu atļaujies!
    • Atļauties pārāk daudz

  • 3

    1. pers., parasti ar nenoteiksmi Pieklājības forma, ko lieto, vēršot klātesošo uzmanību uz saviem vārdiem, savu rīcību, piešķirot tai necilāku raksturu.

    • Atļaušos aizrādīt
    • Atļaujamies precizēt