ATKRIST definīcija Latviešu valodā:

ATKRIST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Atdaloties nokrist.

    • Griestiem vietām atkritis apmetums

  • 2

    Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko; izstāties (piem., no kādas grupas, organizācijas), nepiedalīties vairs.

    • Vecie draugi pamazām atkrita
    • Atkrist no kora
    • Atkrist no partijas

  • 3

    3. pers Kļūt liekam, nevajadzīgam, zaudēt līdzšinējo nozīmi.

    • Pēc lietus dārza laistīšana atkrita
    • Viņam atkrīt rūpes par saimniecību

  • 4

    sarunvalodas vārds 3. pers Tikt kādam (par peļņu vai citu labumu); atlēkt (6).

    • Savs labums atkrita visiem
    • Viņam tur nekas neatkrīt

  • 5

    Atmuguriski nokrist (kur, pret ko); strauji, arī bezspēkā atsēsties, atgulties; sar. atgulties, lai atpūstos (neilgu laiku), atlikties, atlaisties.

    • Atkrist augšpēdus
    • Atkrist krēslā, gultā
    • Smagi atkrist uz sola
    • Atkrist uz pāris stundām

  • 6

    Nokrist, iekrist atpakaļ iepriekšējā vietā.

    • Zivs atkrita atpakaļ upē
    • Kājām slīdot, atkrist atpakaļ grāvī

  • 7

    3. pers Strauji (parasti ar troksni) atvērties, atsitoties pret ko.

    • Lādes vāks atkrita vaļā
    • Durvis atkrīt ar blīkšķi