ATKĀPTIES definīcija Latviešu valodā:

ATKĀPTIES

  • 1

    Atiet atpakaļ, nost, sānis (parasti atmuguriski).

    • Atkāpties dažus soļus
    • Atkāpties no ceļa
    • Atkāpties līdz durvīm
    • pārnesta nozīme Jūra tālu atkāpusies no krasta

  • 2

    Atiet nost, aiziet (no kāda), atstājot vienu pašu; arī atiet nost, lai netraucētu.

    • Ne uz brīdi neatkāpties no slimnieka gultas
    • Bērni neatkāpās no jaunās skolotājas
    • pārnesta nozīme Skumjas pamazām atkāpās

  • 3

    Atstāt iepriekšējās pozīcijas un atvirzīties atpakaļ (par karaspēku).

    • Atkāpties līdz upei
    • Atkāpties ar kauju
    • Pretinieks panikā atkāpās

  • 4

    pārnesta nozīme Nepretoties, padoties.

    • Atkāpties grūtību priekšā

  • 5

    Atteikties (piem., no saviem uzskatiem); neievērot (ko pieņemtu).

    • Atkāpties no saviem principiem
    • Atkāpties no saviem vārdiem
    • Atkāpties no parastās dienas kārtības

  • 6

    Atteikties turpmāk pildīt amatu un aiziet no tā (parasti valdībā).

    • Atkāpties no ministra amata
    • Ministru kabinets atkāpies