ATBĒGT definīcija Latviešu valodā:

ATBĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot atgriezties (kur).

    • Bērns atbēdzis pie mātes
    • Aitas atbēgušas no ganībām mājās
    • Pārdotais suns atbēga atpakaļ mājās

  • 2

    Bēgot atvirzīties nost.

    • Kaķis atbēga no durvīm