AT- definīcija Latviešu valodā:

AT-

priedēklis

  • 1

    savienojumā ar lietv Norāda uz to, ka, piem., lieta, process ir vērsts pretējā virzienā, atpakaļ.

    • Atceļš
    • Atnadzis, atskabarga

  • 2

    savienojumā ar lietv Norāda uz norises vai stāvokļa atkārtojumu.

    • Atbalss, atkāzas, atsvēte, atvasara, atmiegs

  • 3

    savienojumā ar lietv Norāda, ka priekšmets, parādība veidojusies, atvirzoties, atdaloties no kā.

    • Atvase, atzars
    • Atteka

  • 4

    savienojumā ar lietv Norāda, ka priekšmets, viela atdalīta vai atdalījusies no kā.

    • Atbiras, atkritumi

  • 5

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā kas attālinās vai tiek attālināts.

    • Atiet, atlēkt (sānis); atbīdīt, atcelt, atgaiņāt

  • 6

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ uz aizmuguri.

    • Atkrist, atslīgt, atgāzties, atlaisties (gultā), atgāzt, atglaust

  • 7

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās, atvienojas, šķiras vai tiek atdalīts, atvienots, šķirts.

    • Atlūzt, atplīst, atšķelties, atkabināties, atzaroties; atšķelt, atraut, atbērt, atāķēt (vagonu), atlasīt

  • 8

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā ko dabū vaļā, kas atnāk, tiek vaļā.

    • Atvērt, atgriezt (krānu), atplēst (vēstuli), atpīt, atraisīt; atplaukt, atraisīties

  • 9

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība notiek virzienā šurp.

    • Atbraukt, atnākt, atnest, atvilkt, atsūtīt, atrakstīt, ataicināt

  • 10

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība vērsta atakaļ uz izejas punktu vai tā virzienā.

    • Atgriezties, atbēgt (atpakaļ mājās), atdot (parādu), atlikt (grāmatu plauktā), atsaukt (atpakaļ); atstarot, atsist (uzbrukumu), atkāpties

  • 11

    savienojumā ar darb Norāda uz agrākā stāvokļa atjaunošanos vai atjaunošanu.

    • Ataugt, atdzimt, atzelt, atsilt, atdzīvināt, atgūt

  • 12

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība vērsta uz kādu (kā atbilde vai noraidījums).

    • Atsacīt, atteikt, attraukt

  • 13

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība ir atmaksa, pretdarbība kam.

    • Atdarīt (labu ar labu), atlīdzināt, atriebties, atspītēt

  • 14

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā kas atspoguļojas vai tiek atspoguļots (kur), vai kas tiek atkārtots (citā veidā).

    • Atspīdēt (ūdenī), atmirdzēt (acīs), atblāzmoties (debesīs)
    • Atreferēt, atstāstīt, attēlot, atveidot

  • 15

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības sākumu vai pēkšņumu, īslaicīgumu.

    • Atskanēt, atmirdzēt, atspīdēt

  • 16

    savienojumā ar atgriezenisku darb Norāda, ka darbība notiek pārmērīgi vai līdz apnikumam.

    • Atdzerties, atēsties, atklausīties

  • 17

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbības rezultātā tiek kas bojāts.

    • Atcirst (cirvi), atgriezt (nazi), atdauzīt (pirkstus)

  • 18

    savienojumā ar darb Norāda, ka darbība beidzas, tiek pārtraukta saskarē ar šķērsli.

    • Atdurties, (kāja) atmetas, atsisties

  • 19

    savienojumā ar darb Norāda uz darbības pabeigtību.

    • Atļaut, atminēt (mīklu), atveldzēt