ARTILĒRIJA definīcija Latviešu valodā:

ARTILĒRIJA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mīnmetēji u. tml. ieroči, arī šaušanas koriģēšanas līdzekļi un attiecīgie transportlīdzekļi.

    • Artilērijas pulks

  • 2

    Šās ieroču šķiras ieroču kopums.

    • Vieglā artilērija, smagā artilērija
    • Tālšāvēja artilērija
    • Kuģu, krasta artilērija

  • 3

    Zinātnes nozare, kurā pētī šādu šaujamieroču konstruēšanu un lietošanu.

    • Artilērijas speciālists