ĀRPUS definīcija Latviešu valodā:

ĀRPUS

prievārds

  • 1

    Norāda, ka vieta, kur kas atrodas, noris vai kurp virzās, ir aiz kā, kam ārpusē.

    • A. sētas
    • Strādāt ārpus telpām
    • Izbraukt ārpus pilsētas

  • 2

    Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā, norisē, procesā.

    • Pieņemt kādu ārpus rindas
    • Strādāt ārpus darba laika

Lietojums

prievārds ar ģen.