ĀRPRĀTĪGS definīcija Latviešu valodā:

ĀRPRĀTĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi; psihiski slims; vājprātīgs.

    • Ārprātīgs cilvēks
    • No lieliem pārdzīvojumiem kļūt ārprātīgam
    • Viņš kliedz kā ārprātīgs

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas ārprāts.

    • Ārprātīgi smiekli
    • Ārprātīgs skatiens

  • 3

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Nesaprātīgs, neprātīgs.

    • Ārprātīgs nodoms
    • Ārprātīgas idejas

  • 4

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Ārkārtīgs.

    • Ārprātīgas dusmas, bailes
    • Ārprātīgs nogurums
    • Ārprātīgi satraukts