APTUMSUMS definīcija Latviešu valodā:

APTUMSUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Astronomijā – parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz vai aizēno cits debess ķermenis; aptumšošanās.

    • Saules aptumsums
    • Daļējs, pilnīgs aptumsums
    • Novērot Mēness aptumsumu

  • 2

    Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārpasauli.

    • Prāta aptumsums
    • Izdarīt ko prāta aptumsuma brīdī