APSŪDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

APSŪDZĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Fakti un pierādījumi, ko izsaka, apsūdzot kādu.

    • Pamatota apsūdzība
    • Vērsties pret kādu ar apsūdzību

  • 2

    Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu pie atbildības sauktas personas vainu.

    • Ierosināt, uzturēt apsūdzību
    • Apsūdzības runa