APSŪDZĒTĀJS definīcija Latviešu valodā:

APSŪDZĒTĀJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas apsūdz (kādu); tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.

    • Tiesas sēdē piedalījās apsūdzētājs
    • Prokurors tiesā uzstājās kā apsūdzētājs