APSTĀTIES definīcija Latviešu valodā:

APSTĀTIES

  • 1

    Pārtraukt virzīšanos, kustību.

    • Automobilis apstājās pie ielu krustojuma
    • Apstāties barjeras priekšā

  • 2

    Pārtraukt darbību, procesu.

    • Bērni smejas un nevar apstāties
    • Slimajam sirds apstājusies
    • Neapstāties grūtību priekšā

  • 3

    Uzkavēties.

    • Ekskursanti apstājās skaistākajās vietās

  • 4

    pārnesta nozīme Pakavēties (domās, runā).

    • Runātājs apstājās pie dažiem aktuāliem jautājumiem
    • Raksta autors pie šā fakta nav ilgāk apstājies

  • 5

    Sastāties (ap ko, kam apkārt).

    • Apstāties ap galdu