APSMIEKLS definīcija Latviešu valodā:

APSMIEKLS

singular masculine noun

  • 1

    Zobgalība, ņirgāšanās.

    • Panest, paciest apsmieklu
    • Neļauties apsmieklam

  • 2

    Tas, ko apsmej, par ko ņirgājas.

    • Kļūt citiem par apsmieklu