APRIŅĶOT definīcija Latviešu valodā:

-oju, -o

• 1

  nepārej Riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).

  • Slidskrējējs apriņķo ap laukumu
  • Zeme apriņķo ap Sauli vienā gadā

• 2

  pārej Kustoties pa kādu trajektoriju, apskriet, aplidot (ko).

  • Vairākas reizes apriņķot laukumu
  • Mākslīgais pavadonis apriņķoja Zemi vairāk nekā simt reižu