APRĒĶINS definīcija Latviešu valodā:

APRĒĶINS

vīriešu dzimte

  • 1

    Darbība, rezultāts aprēķināt; aprēķināšana.

    • Aprēķins prasīja ilgāku laiku
    • Pārbaudīt algas aprēķinu
    • Kļūdīties aprēķinos
    • Saņemt aprēķinu
    • Izsniegt aprēķinu

  • 2

    Iepriekšējs apsvērums.

    • Pēc mātes aprēķina tēvam drīz vajadzēja būt klāt

  • 3

    Apsvērums savtīgās interesēs.

    • Aprēķina laulības
    • Draudzēties aiz aprēķina
    • Aprēķina cilvēks