APOTEOZE definīcija Latviešu valodā:

APOTEOZE

sieviešu dzimte

  • 1

    Dramatiska uzveduma svinīga, pacilāta beigu aina; skaņdarba svinīgs nobeigums.

    • Kora apoteoze operas beigu ainā
    • L. Bēthovena Devītās simfonijas apoteoze

  • 2

    Pasludināšana par dievu (Senajā Grieķijā, Romā); arī kādas personas slavināšana.