APMĀCĪBA definīcija Latviešu valodā:

APMĀCĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Teorētisku zināšanu un praktisku iemaņu mācīšana.

    • Militārā apmācība
    • Aroda apmācība
    • Organizēt tehnisko apmācību

  • 2

    dsk Attiecīgās nodarbības.

    • Piedalīties kvalifikācijas celšanas apmācībās