APLAMĪBA definīcija Latviešu valodā:
APLAMĪBA
sieviešu dzimte
- 1
vsk Vispārināta īpašība APLAMS ; nepareizība; arī muļķība.
- Izturēšanās, rīcības aplamība
- Domas aplamība bija acīm redzama
- 2
Nepareiza, arī muļķīga rīcība, doma.
- Izdarīt aplamību
- Uzrakstīt, sarunāt aplamības