APKLUST definīcija Latviešu valodā:

APKLUST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārstāt, piem., dziedāt, smieties, raudāt.

    • Viņš ilgi runāja, tad apklusa
    • Raudošais bērns apklusa, kad ieraudzīja rotaļlietu
    • Negaisam tuvojoties, putni apklusa

  • 2

    3. pers Beigt skanēt, aprimt.

    • Telefons apklusa
    • Troksnis, saruna, smiekli apklust
    • Soļi apklusa

  • 3

    3. pers Par dabas parādībām, arī par trokšņainiem procesiem – kļūt mierīgam, norimt.

    • Vētra, vējš apklust
    • Jūra tik drīz neapklusa
    • Šaušana pievakarē apklusa