APDOMĪBA definīcija Latviešu valodā:

APDOMĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība apdomīgs; apdoma, uzmanība, piesardzība.

    • Zaudēt parasto apdomību
    • Sarežģītais uzdevums nav veicams bez apdomības