APBŪVE definīcija Latviešu valodā:

APBŪVE

sieviešu dzimte

  • 1

    Darbība, rezultāts apbūvēt; apbūvēšana.

    • Pilsētas apbūves plāns
    • Uzsākt jauno rajonu apbūvi

  • 2

    ģen. apbūves, īp. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts apbūvēšanai.

    • Apbūves gabals, apbūves laukums