APBURT definīcija Latviešu valodā:

APBURT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pakļaut burvībai; noburt.

    • Apburtā princese
    • Vecenīte tic, ka viņas govi kāds ir apbūris

  • 2

    Sajūsmināt, neatvairāmi valdzināt.

    • Dziedātāja apbūra ar savu balsi