APBRAUKT definīcija Latviešu valodā:

APBRAUKT

  • 1

    nepārej Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).

    • Apbraukt ap ezeru, ap purvu
    • Apbraukt mājai apkārt
    • Apbraucamais ceļš

  • 2

    pārej Braucot garām, apkārt, arī izvairoties (no kā), tikt (kam) garām; apsteigt (ko).

    • Apbraukt purvu
    • Uzmanīgi apbraukt peļķes
    • Zaļais sacīkšu automobilis pēdējā aplī visus apbrauca
    • Šoferis veikli apbrauca pārējos automobiļus

  • 3

    pārej Braucot (no viena pie otra), pabūt (pie daudziem, visiem), apmeklēt (daudzus, visus); braucot aptvert (visu teritoriju), pabūt (daudzās, visās) vietās.

    • Saimnieks apbrauca visas mājas, aicinādams uz talku
    • Apbraukt jūrmalas ciemus