AKCENTS definīcija Latviešu valodā:

AKCENTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Zilbes vai vārda izcēlums ar balss paaugstinājumu vai pastiprinājumu; šā izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars.

    • Pirmās zilbes akcents, otrās zilbes akcents
    • Galvenais akcents un palīgakcents

  • 2

    Kādas valodas vai dialekta izrunas īpatnību ietekme citas valodas vai dialekta izrunā.

    • Runāt lietuviski ar latvisku akcentu
    • Runāt svešvalodā bez akcenta

  • 3

    Mūzikā – atsevišķas skaņas vai akorda uzsvērums, pastiprinājums.

  • 4

    pārnesta nozīme Tas (piem., doma, ideja, formas elements), ko uzsver, izceļ, lai panāktu vēlamo iespaidu.

    • Loģiskais akcents
    • Stāsta emocionālais akcents
    • Krāsu akcenti interjerā