AIZTAUPĪT definīcija Latviešu valodā:

AIZTAUPĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pilnīgi neizlietot, paglabāt (vēlākam laikam, kādam nolūkam); pataupīt.

    • Aiztaupīt kurināmo, pārtiku
    • Aiztaupīt materiālus ražošanā
    • pārnesta nozīme Aiztaupīt laiku

  • 2

    Novērst, neizraisīt.

    • Aiztaupīt liekas pūles
    • Viņš aiztaupīja draugam nepatikšanas