AIZSARDZĪBA definīcija Latviešu valodā:

AIZSARDZĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Rīcība, pasākumi, lai (kādu) aizstāvētu, aizsargātu (pret ko, no kā).

    • Lūgt kāda aizsardzību
    • Veselības aizsardzība
    • Ņemt zēnu savā aizsardzībā

  • 2

    Militāri pasākumi un līdzekļi (kā).

    • aizsargāšanai
    • Valsts aizsardzība
    • Nodrošināt tiltu aizsardzību
    • Prettanku, pretgaisa aizsardzība
    • Civilā aizsardzība
    • Aizsardzības līnija

  • 3

    Tiesisks nodrošinājums.

    • Privātīpašuma aizsardzība
    • Mātes un bērna aizsardzība
    • Vēstures pieminekļu aizsardzība
    • Darba aizsardzība
    • Darba aizsardzības likumdošana

  • 4

    Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana pret pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.

    • Elastīgi veidota aizsardzība
    • Spraiga cīņa aizsardzībā

  • 5

    Šahā, dambretē – pozīciju aizsargāšanas veids, paņēmieni un attiecīgais figūru izvietojums.

    • Karaļa spārna aizsardzība