AIZRAUTIES definīcija Latviešu valodā:

AIZRAUTIES

  • 1

    Ar spēju kustību attālināties, aizvirzīties (kur, aiz kā).

    • Zēns aizrāvās aiz koka

  • 2

    ar ko Nodoties (kam) ar ļoti lielu interesi, dedzību, sajūsmu.

    • Aizrauties ar sportu, ar lasīšanu
    • Viņš ir aizrāvies ar mūziku

  • 3

    Pilnīgi iegrimt, aizmirsties (darbībā, stāvoklī).

    • Darbā aizrāvies, viņš neredzēja draugu ienākam

  • 4

    Pārdzīvot spēju sajūsmu, spēcīgas, bet nenoturīgas jūtas pret pretējā dzimuma cilvēku.

  • 5

    3. pers Pēkšņi īslaicīgi tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).

    • Skrienot aizrāvās elpa
    • No uztraukuma aizrāvās balss

  • 6

    divd. aizraudamies [·aizraudamies, aiz·raudamies], apst. nozīmē Dedzīgi, aizrautīgi.

    • Viņš stāstīja aizraudamies
    • Meitenes smejas aizraudamās