AIZIET definīcija Latviešu valodā:

AIZIET

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ejot attālināties, doties projām.

    • Zēns atvadījās un aizgāja
    • Ātri, lēni aiziet
    • No rīta aiziet un vakarā atgriezties

  • 2

    Iešus nokļūt (kur, līdz kurienei, aiz kā).

    • Aiziet līdz dārzam
    • Aiziet kājām uz skolu
    • Pastaigājoties aiziet uz mežu
    • Aiziet aiz mājas

  • 3

    pārej Ejot veikt (kādu attālumu); veicot kādu attālumu, nokļūt (kur, līdz kurienei).

    • Aiziet lielu gabalu
    • Aiziet piecus kilometrus un tad griezties atpakaļ
    • Līdz pilsētai var aiziet divās stundās
    • Vēstule uz Tallinu aiziet dažās dienās

  • 4

    Doties kurp (ar kādu nolūku); doties kurp un ierasties, lai kur piedalītos, apmeklētu ko.

    • Aiziet uz veikalu pēc maizes
    • Aiziet ogās, sēnēs, riekstos
    • Aiziet gulēt
    • Aiziet uz operu, uz teātri
    • Viņš šad tad aiziet pie drauga

  • 5

    Pārvietoties (mainot dzīves, apmešanās vietu).

    • Aiziet uz jaunu dzīvokli
    • Iestāde aizies uz citām telpām
    • Tēvs aizgāja dzīvot pie bērniem
    • Vilki aizgājuši uz citu apvidu

  • 6

    Pāriet (citā darbā, darbības sfērā u. tml.); iestāties, iesaistīties.

    • Pēc tehnikuma beigšanas aiziet uz augstskolu, uz rūpnīcu
    • Pēc pirmā semestra aiziet uz citu fakultāti
    • Aiziet atvaļinājumā, pensijā
    • Aiziet strādāt, mācīties, studēt
    • Aiziet par skolotāju, grāmatvedi

  • 7

    no kā Atstāt, pamest; izstāties.

    • Aiziet no vecākiem, no ģimenes, no skolas
    • Slimības dēļ aiziet no darba

  • 8

    poētisms Nomirt.

    • Dažs mirst vecumā, cits aiziet spēka gados
    • Aiziet uz viņpasauli

  • 9

    3. pers Aizbraukt (par satiksmes līdzekļiem).

    • Aiziet autobuss, vilciens, kuģis
    • Pēdējais tramvajs jau aizgājis
    • Trolejbuss aizgāja garām, nepieturēja

  • 10

    3. pers Aizvirzīties, aizslīdēt; aizlidot, aizpeldēt.

    • Cepure aizgāja pa vējam
    • Mākonis aiziet saulei priekšā
    • Saule aizgāja aiz apvāršņa
    • Augstu gaisā aiziet dzērvju kāsis

  • 11

    3. pers Par ceļu – atrasties virzienā (uz kurieni, līdz kurienei); novirzīties, nogriezties.

    • Ceļš aiziet uz Talsiem
    • Taciņa aiziet līdz mežam
    • Lielceļš aiziet pa labi

  • 12

    3. pers Izplatoties nonākt.

    • Viņa slava aizgājusi tālu

  • 13

    3. pers Paiet (par laiku); beigties, zust.

    • Aiziet stundas, minūtes
    • Darbā dienas aiziet nemanot
    • Jaunība aizgājusi
    • Aiziet prieki un bēdas

  • 14

    3. pers Tikt izlietotam, iznīcinātam.

    • Aiziet līdzekļi, ietaupījumi
    • Ugunsgrēkā aizgāja visa iedzīve