AIZDABŪT definīcija Latviešu valodā:

AIZDABŪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Aizvirzīt, aizgādāt (kur, līdz kurienei, aiz kā), parasti ar pūlēm.

    • Aizdabūt projām smagās kastes
    • Aizdabūt baļķus līdz ceļam

  • 2

    Ar pūlēm, piespiešanu panākt, ka (ko) dara.

    • Aizdabūt bērnus gulēt
    • Aizdabūt suni uz ganiem