AIZCEĻOT definīcija Latviešu valodā:

AIZCEĻOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Doties ceļojumā (kurp, uz kurieni); atstāt savu dzīvesvietu, lai apmestos uz dzīvi citur.

    • Aizceļot uz dienvidiem
    • Kaimiņi drīz aizceļos
    • Gājputni aizceļojuši uz siltām zemēm