AIZBRAUKT definīcija Latviešu valodā:

AIZBRAUKT

  • 1

    nepārej Braukšus doties prom, attālināties; braucot nokļūt (kur, līdz kurai vietai, aiz kā).

    • Aizbraukt ekskursijā, komandējumā
    • Vasarnieki jau aizbraukuši
    • Aizbraukt ar pajūgu, automobili, vilcienu
    • Aizbraukt uz pilsētu
    • Aizbraukt pie radiem
    • Aizbraukt garām, priekšā (kam)

  • 2

    pārej Aizvadīt (transportlīdzekli, pajūgu).

    • Aizbraukt automašīnu uz garāžu
    • Aizbraukt ratus aiz šķūņa