AIZBILDNIS definīcija Latviešu valodā:

AIZBILDNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kam uzticēta aizbildnība.

    • Iecelt, atcelt aizbildni
    • Nepilngadīgā aizbildnis
    • Mantas aizbildnis

  • 2

    Cilvēks, kas (kādu) aizstāv, aizbildina.

    • Būt kādam par aizbildni