AIZBILDNĪBA definīcija Latviešu valodā:

AIZBILDNĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai; šās aizsardzības realizēšana.

    • Nodibināt, izbeigt aizbildnību
    • Atrasties kāda aizbildnībā
    • Aizbildnība nepilngadīgajiem
    • Aizbildnības teritorija
    • Starptautiskā aizbildnība
    • Uzņemties aizbildnību