AIZBĪDNIS definīcija Latviešu valodā:

AIZBĪDNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ierīce dūmvada noslēgšanai.

    • Aiztaisīt, aizšaut krāsns aizbīdni

  • 2

    Stienis, ar kuru, to pabīdot, nostiprina aizvērtas durvis, arī vāku u. tml.; bulta.

    • Metāla aizbīdnis
    • Durvju aizbīdnis
    • Aizšaut vārtu aizbīdni