ZVANĪT definīcija Latviešu valodā:

-u, -i, -a, -īju

• 1

  3. pers., nepārej Skanēt zvanam (1).

  • Visi zvani zvana

• 2

  pārej Darbinot zvanu (1), panākt, ka (tas) skan.

  • Zvanīt lielo zvanu

• 3

  3. pers., nepārej Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņu (par skaņu signālierīci); atskanēt šādai skaņai.

  • Spalgi zvanīja pulkstenis
  • Telefons zvana vienā laidā
  • Pie durvīm zvana
  • Tramvaji traucas zvanīdami

• 4

  nepārej Darbināt zvanu (2), panākt, ka tas rada skaņu.

  • Kāds zvana pie durvīm

• 5

  nepārej Saukt pie telefona ar telefona signālu (zvanu).

  • Zvanīt mātei vairākas reizes dienā