ZVANĪT definīcija Latviešu valodā:
ZVANĪT
-u, -i, -a, -īju
- 1
3. pers., nepārej Skanēt zvanam (1).
- Visi zvani zvana
- 2
pārej Darbinot zvanu (1), panākt, ka (tas) skan.
- Zvanīt lielo zvanu
- 3
3. pers., nepārej Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņu (par skaņu signālierīci); atskanēt šādai skaņai.
- Spalgi zvanīja pulkstenis
- Telefons zvana vienā laidā
- Pie durvīm zvana
- Tramvaji traucas zvanīdami
- 4
nepārej Darbināt zvanu (2), panākt, ka tas rada skaņu.
- Kāds zvana pie durvīm
- 5
nepārej Saukt pie telefona ar telefona signālu (zvanu).
- Zvanīt mātei vairākas reizes dienā