ZELTS definīcija Latviešu valodā:

singular masculine noun

• 1

  Ķīmiskais elements, viegli kaļams, spīdīgs dzeltens cēlmetāls (ko plaši izmanto dārglietu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru).

  Zelta fonds
  • Zelta gabals, zelta nauda
  • Zelta gredzens, pulkstenis, medaļa
  • Maksāt zeltā, ar zeltu
  • Tīrs zelts
  • Ne viss ir zelts, kas spīd

• 2

  Zeltainums; spoži dzeltena krāsa.

  Zelta rudens
  • Matu zelts
  • Graudu zelts
  • Zelta graudi
  • Lapu zelts

• 3

  sarunvalodas vārds Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.

  • Šis darbinieks ir tīrais zelts

• 4

  ģen. zelta, īp. nozīmē Ļoti labs.

  Zelta vārdi
  • Viņš ir zelta cilvēks