ZELTS definīcija Latviešu valodā:
ZELTS
singular masculine noun
- 1
Ķīmiskais elements, viegli kaļams, spīdīgs dzeltens cēlmetāls (ko plaši izmanto dārglietu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru).
- Zelta gabals, zelta nauda
- Zelta gredzens, pulkstenis, medaļa
- Maksāt zeltā, ar zeltu
- Tīrs zelts
- Ne viss ir zelts, kas spīd
- 2
Zeltainums; spoži dzeltena krāsa.
- Matu zelts
- Graudu zelts
- Zelta graudi
- Lapu zelts
- 3
sarunvalodas vārds Tas, kas ir ļoti labs, vērtīgs.
- Šis darbinieks ir tīrais zelts
- 4
ģen. zelta, īp. nozīmē Ļoti labs.
- Viņš ir zelta cilvēks