VĀRDS definīcija Latviešu valodā:

VĀRDS

vīriešu dzimte

  • 1

    Valodas mazākā patstāvīgā vienība, kas nosauc kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi vai izsaka attieksmes starp tiem.

    • Vārda nozīme
    • Vārda skanējums
    • Izrunāt, uzrakstīt, izlasīt, saprast vārdu
    • Vārdu šķiras
    • Vārdu atvasināšana
    • Darbības vārds
    • Īpašības vārds
    • Apstākļa vārds
    • Locīt skaitļa vārdu

  • 2

    Cilvēka vai dzīvnieka (arī vietas) nosaukums, kas atšķir to no citiem.

    • Dot, likt bērnam vārdu
    • Zirga, govs, suņa vārds
    • Saukt kādu vārdā
    • Pazīt kādu tikai pēc vārda
    • Mājas vārds
    • Apkaunot (kā) vārdu

  • 3

    Izteikums, teksts kāda satura izpausmei.

    • Gudri (zelta) vārdi
    • Teikt kādam mīļus vārdus
    • No viņa ļauna vārda nedzirdēsi
    • Dziesmas vārdi
    • Atvadu vārdi
    • Asa vārdu pārmaiņa

  • 4

    Atļauja, tiesības publiski runāt, izteikt savas domas; arī šāda runa.

    • Ņemt vārdu sapulcē (sanāksmē)
    • Laist pie vārda
    • Dot (kādam) vārdu sapulcē (sanāksmē)
    • Vārda brīvība

  • 5

    Solījums.

    • Turēt pie vārda
    • Ticēt uz (goda) vārda
    • Turēt doto vārdu
    • Vārdu lauzt

  • 6

    dsk Ticējumos – īss teksts, kam ir pārdabisks (buršanas) spēks.

    • Buramie, pūšamie vārdi
    • Drudža, čūsku, dūrēju vārdi