TRINĪTIS definīcija Latviešu valodā:
TRINĪTIS
vīriešu dzimte-ša
- 1
Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums šādā pinumā; saržs.
- Trinītī austa pusvadmala
- 2
Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.