KARAĻŪDENS definīcija Latviešu valodā:
KARAĻŪDENS
singular masculine noun-ns
- 1
Koncentrēts sālsskābes un slāpekļskābes maisījums, ko izmanto laboratorijās dažādu vielu šķīdināšanai.
- Šķīdināt zeltu ar karaļūdeni
Koncentrēts sālsskābes un slāpekļskābes maisījums, ko izmanto laboratorijās dažādu vielu šķīdināšanai.