BOHĒMA definīcija Latviešu valodā:

BOHĒMA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Netradicionāla, jautra, vieglprātīga vai izlaidīga dzīvesveida cilvēki, aprindas (piem., mākslinieki); arī šāds dzīvesveids.