ŠĶAUDĪT definīcija Latviešu valodā:

ŠĶAUDĪT

nepārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

  • 1

    Spēcīgā krampjveida kustībā pēc dziļas ieelpas izgrūst gaisu pa degunu (deguna gļotādas kairinājuma dēļ).

    • Sākt šķaudīt
    • Skaļi šķaudīt