ŽŅAUGT definīcija Latviešu valodā:

ŽŅAUGT

  • 1

    pārej Spiežot turēt (kādu) cieši aptvertu, kamēr (tas) nobeidzas; spiežot (kāda) kaklu, censties nonāvēt (pārtraucot elpošanu).

    • Žņaudzējčūska savu upuri nonāvē žņaudzot

  • 2

    pārej Turēt (ko) rokās cieši aptvertu; spiest, kļaut cieši kopā (piem., par rokām, pirkstiem).

    • Žņaugt rokās stūres ratu
    • Žņaugt draugu apkampienos
    • Žņaugt pirkstus dūrē

  • 3

    3. pers., pārej. un nepārej Būt tādam, kas apgrūtina elpošanu; izraisīt sajūtu, ka tiek apgrūtināta elpošana, arī izraisīt smaguma, spiediena sajūtu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).

    • Asaras žņaudz rīkli ciet
    • Krūtis žņaudz žēlums
    • Sāpes žņaudz sirdi
    • Pakrūtē žņaudz

  • 4

    3. pers., pārej. un nepārej Cieši apkļaujoties (piem., ap ķermeni, tā daļu), spiest, traucēt kustības, elpošanu, asinsriti.

    • Ķēde žņaudz govij kaklu
    • Josta žņaudz vidukli
    • Apkaklīte mazliet žņaudz
    • pārnesta nozīme Nodokļi žņaudz sīkos uzņēmējus