ZĪDS definīcija Latviešu valodā:

ZĪDS

vīriešu dzimte

  • 1

    Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņa kokona; tai līdzīga mākslīgā šķiedra.

  • 2

    No šās šķiedras pagatavots diegs vai audums.

    • Dabiskais, mākslīgais zīds
    • Zīda drānas
    • Staigāt, tērpties zīdā un samtā