ŽĒLASTĪBA definīcija Latviešu valodā:

ŽĒLASTĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Žēlums, līdzjūtība; šās īpašības izpausme, tās ierosināta labdarība.

    • Viņš palīdzēja aiz žēlastības
    • Sodīt bez žēlastības
    • Lūgt žēlastību
    • Žēlastības maize
    • Dzīvot no cita žēlastības
    • Ēst, dot žēlastības maizi