ZĀĢIS definīcija Latviešu valodā:

ZĀĢIS

vīriešu dzimte-ģa

  • 1

    Darbarīks, arī ierīce zāģēšanai; daudzasmeņu griezējinstruments – plāna metāla plāksne, lente, disks vai ķēde ar asmeņiem (zobiem) ārējā malā.

    • Rokas dārza zāģis
    • Elektriskais zāģis