VIRSOTNE definīcija Latviešu valodā:

VIRSOTNE

sieviešu dzimte

  • 1

    Visaugstākā daļa (kalnam); arī galotne (1, 2).

    • Sasniegt kalna virsotni

  • 2

    Ģeometrijā – punkts, kurā krustojas leņķa vai daudzstūra malas, daudzskaldņa šķautnes vai saiet kopā konusa sānu virsma.

    • Leņķa virsotne
    • Trijstūra virsotne, piramīdas virsotne, konusa virsotne

  • 3

    pārnesta nozīme Kādas sociālas grupas, organizācijas u. tml. galvenā, ietekmīgākā daļa.