VIRS definīcija Latviešu valodā:

VIRS

prievārds

  • 1

    Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru (kas) notiek, atrodas, ir novietots.

    • Putns lidoja virs koku galotnēm
    • Lidmašīna pacēlās virs mākoņiem
    • Virs durvīm bija uzraksts
    • Plosts noturējās virs ūdens

  • 2

    Norāda, ka tiek pārsniegts kāds mērs, līmenis.

    • Temperatūra ir virs normas

Lietojums

prievārds ar ģen.

VĪRS definīcija Latviešu valodā:

VĪRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vīrietis attiecībā pret sievieti, ar kuru viņš dzīvo laulībā; precējies vīrietis.

    • Iziet pie vīra

  • 2

    Vīrietis (1, 2).

    • Vīru koris
    • Nākt vīra gados
    • Vecs, pusmūža vīrs
    • Kļūt par īstu vīru
    • Esi vīrs!
    • Turies kā vīrs!

  • 3

    Cilvēks (runājot par vīrieti).

    • Lāga, goda vīrs
    • Viņš ir mācīts vīrs
    • sarunvalodas vārds Liels vīrs
    • Stūres vīrs
    • Zvejas vīrs
    • Neskati vīru no cepures
    • Vīrs kā lācis
    • Vīrs kā ozols
    • Vīrs pret vīru
    • Desmit vīru liela ekspedīcija
    • Aizstāvēties līdz pēdējam vīram