VIRS definīcija Latviešu valodā:

VIRS

prievārds

  • 1

    Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru (kas) notiek, atrodas, ir novietots.

    • Putns lidoja virs koku galotnēm
    • Lidmašīna pacēlās virs mākoņiem
    • Virs durvīm bija uzraksts
    • Plosts noturējās virs ūdens

  • 2

    Norāda, ka tiek pārsniegts kāds mērs, līmenis.

    • Temperatūra ir virs normas

Lietojums

prievārds ar ģen.

VĪRS definīcija Latviešu valodā:

VĪRS

vīriešu dzimte