VILTĪBA definīcija Latviešu valodā:

VILTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    • Viņam piemīt čūskas viltība

  • 2

    Viltīgs paņēmiens, viltīga rīcība; viltīgs nodoms.

    • Kara viltība
    • Izdomāt visādas viltības
    • Te slēpjas kāda viltība